Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) aizvadījusi klimatam un drošības jautājumiem veltītu konferenci “NATO Klimata un drošības jautājumi: Izaicinājumi Latvijas aizsardzībai un drošībai. Iespējas industrijai” par turpmākajiem sadarbības soļiem NATO Klimata rīcības plāna īstenošanā Latvijā, aizsardzības nozares un industrijas izaicinājumiem ietekmes uz vidi mazināšanā, operacionālām prioritātēm un gatavību arvien biežāk saskarties ar klimata pārmaiņu sekām, pieaugot CO2 emisijām militārajā jomā Latvijā. Kā norāda DAIF Latvija priekšsēdētāja Elīna Egle, klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē militāro jomu, tāpēc Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem ir jālīdzdarbojas alianses klimata mērķu sasniegšanā, arī laikā, kad pasaule piedzīvo nopietnus ģeopolitiskus satricinājumus.
Saskaņā ar NATO klimata pārmaiņu un drošības rīcības plānu “NATO Climate Change and Security Action Plan”*, organizācija līdz 2030.gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 45%, līdz 2050.gadam sasniedzot nulles emisijas.
Konferences laikā NATO Klimata un enerģētiskās drošības nodaļas pārstāvis Pols Ruštons (Paul Rushton) norādīja, ka šī gada jūnijā NATO publicēja savu metodoloģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanai visā NATO organizācijā, kā arī apkopojumu par dalībvalstu labākās prakses piemēriem militāro emisiju samazināšanā un pielāgošanā atbilstoši drošības jomas ietekmei uz klimata pārmaiņām. “Kā aliansei mūsu mērķis ir atbalstīt sabiedroto militārpersonas un virzīt lēmumu pieņēmējus saglabāt darbības efektivitāti, veikt mūsu pamatuzdevumus, vienlaikus samazinot mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Papildus mūsu institucionālajām saistībām samazināt NATO ietekmi uz vidi, mēs arī nodrošinām kā sabiedrotajiem, tā nacionālajām militārpersonām platformu kopīgai rīcībai klimata pārmaiņu jomā, kā arī atbalstām labākās prakses un izmantoto tehnisko risinājumu pieredzes apmaiņu. Šī pieeja kļūs arvien būtiskāka – mēs ļoti skaidri redzam, ka pat tad, kad NATO stiprina savas atturēšanas un aizsardzības spējas, reaģējot uz pieaugošajiem globālās drošības izaicinājumiem, prasības mūsu militārpersonām turpina pieaugt, tostarp nepieciešamība sniegt atbalstu humānās palīdzības dabas katastrofu seku likvidēšanā, ko radījušas klimata pārmaiņas,” viņš norādīja.
Šogad NATO samitā Viļņā tika parakstīts memorands par Latvijas dalību NATO Klimata pārmaiņu un drošības izcilības centrā, kas atradīsies Kanādas galvaspilsētā Otavā. Turpmāk arī Latvija būs viena no divpadsmit valstīm, kas līdzdarbosies šajā ekselences centrā, veidojot ciešāku sadarbību NATO klimata mērķu sasniegšanā un nodrošinot informācijas plūsmu par centra darbību.
Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc) uzsvēra, ka cilvēki visā pasaulē izjūt klimata pārmaiņu ietekmi, un katrai nozarei ir jāseko līdzi kā samazināt savas darbības ietekmi uz vidi un cilvēkiem. “Aizsardzības nozarei ir divas vadošās lomas, kas attiecas uz klimata pārmaiņām - pirmkārt, palīdzēt valdībai un armijai apzināties, kādu ietekmi militārās operācijas atstāj uz vidi un kā saglabāt noturību, mainoties klimatam un videi. Otrkārt, kā industrija var palīdzēt mazināt militāro operāciju ietekmi uz vidi,” pauda B. Svorks.
Tikmēr Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta Nodrošinājuma stratēģijas nodaļas vadītāja Iveta Volkovska-Cielava uzsvēra, ka līdzās klimata mērķiem, aizsardzības nozarē ir arī virkne citu būtisku drošības izaicinājumu. Tāpēc ir svarīgi neaizmirst, ka tehnoloģiskie un inovatīvie risinājumi aizsardzības nozarē ir cieši saistīti ar industrijas pārstāvju iesaisti un piedāvājumiem.
“Manuprāt, nākotnē, sadarbojoties ar industriju pārstāvjiem un NATO, virzība pretī klimatam draudzīgākai militārajai nozarei tikai stiprināsies. Tai pat laikā mēs aktīvi sekojam līdzi arī Eiropas Savienības regulējumam un prasībām vides jautājumos. Nevar noliegt, ka jau šobrīd aizsardzības nozarē ir ieviesti risinājumi, kā mazināt klimata pārmaiņas vietējā līmenī, piemēram, militārajās bāzēs lauku teritorijās lielākoties tiek nodrošināta autonoma notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana, samazinot piesārņojuma emisijas” stāsta I. Volkovska-Cielava.
Savukārt Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas priekšsēdētāja Elīna Egle akcentēja, ka klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē militāro jomu, tāpēc Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem ir jālīdzdarbojas alianses klimata mērķu sasniegšanā, arī laikā, kad pasaule piedzīvo nopietnus ģeopolitiskus satricinājumus.
“Šodien, kad Ukrainā aizvien notiek karš, savukārt teroristu organizācija Hamās ir uzsākusi jaunu karu Izraēlā, klimata pārmaiņas šķiet maznozīmīgas. Tajā pašā laikā šie militārie iebrukumi atstāj negatīvu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņas turpina negatīvi ietekmēt planētu. Klimats pasliktinās, pieaug migrācija un dažādu dabas katastrofu ietekme. Jāuzsver, ka visi šie apstākļi ietekmē, piemēram, piegādes ķēdes militārajā jomā, papildus, virzoties uz klimatam draudzīgāku nozares darbību, mēs nedrīkstētu vairot lielāku izejvielu atkarību un ekonomisko nedrošību. Kopā ar NATO sabiedrotajiem mums ir iespēja nodrošināt vienotu izpratni par, piemēram, militārajiem standartiem, jaunu ekipējumu un to, kā tas tiek integrēts militārajās operācijās, līdzsvarojot šīs darbības tā, lai tās nebūtu pretrunā ar alianses klimata mērķiem, kā arī veicinātu zaļāku un sociāli atbildīgāku pieeju. Būtiska loma ir arī sadarbībai ar industriju pārstāvjiem, kas piedāvā tehnoloģiskus, inovatīvus risinājumus, palīdzot sasniegt kā militāros, tā klimata mērķus,” saka E. Egle.
Viņa papildina, ka valsts sektorā būtu jāaktualizē arī jautājums par publiskajiem iepirkumiem, iekļaujot tajos klimatam draudzīgākas prasības, kā arī kopumā modernizējot iepirkumu procedūru.
Konference “NATO Klimata un drošības jautājumi: Izaicinājumi Latvijas aizsardzībai un drošībai. Iespējas industrijai” notika 2023. gada 6. novembrī, un tajā piedalījās NATO Klimata un enerģētiskās drošības nodaļas pārstāvis Pols Raštons (Paul Rushton), Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc), Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta Nodrošinājuma stratēģijas nodaļas vadītāja Iveta Volkovska-Cielava, Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta Nodrošinājuma stratēģijas nodaļas vecākais referents Jānis Liniņš, DAIF Latvija priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele, Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone, kā arī Latvijas aizsardzības industrijas un pētniecības organizāciju pārstāvji - SIA “Brasa Defence Systems” pārstāvis Kristiāns Brēdermanis, SIA “NeoHyTech” valdes loceklis Ainārs Knoks, SIA “ARiTeh” pārstāvis Dans Bērtulis, SIA “MIP” pārstāvis Toms Šrāders, Rīgas Tehniskās universitātes Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētījuma centra vadītājs Juris Ķiploks.
Attālinātā formātā konferencē, daloties ar Kanādas labākās prakses piemēriem un risinājumiem, piedalījās arī Kanādas Aizsardzības ministrijas Vides un ilgtspējīgas pārvaldības departamenta direktore Elise Godina (Elise Godin), Kanādas Drošības un aizsardzības industriju asociācijas padomniece Mindija Pīrsa (Mindy Pearce), autonomo tehnoloģiju ražotāja “Avidrone” vadītājs Skots Grejs (Scott Gray) un vides konsultāciju un ūdens tīro tehnoloģiju uzņēmuma “BluMetric Environmental” Stratēģiskās partnerības vadītājs Skots Hīlijs (Scott Healey).
Ieskatu pasākuma norisē skatieties video: ŠEIT
Projektu finansē Ziemeļatlantijas Līguma organizācija.
*NATO klimata pārmaiņu un drošības rīcības plāns “NATO Climate Change and Security Action Plan” https://www.nato.int/nato_static_fl2014/assets/pdf/2022/6/pdf/280622-climate-impact-assessment.pdf
Par DAIF Latvija
DAIF Latvija ir vienīgā drošības un aizsardzības industriju un pētniecību pārstāvošā organizācija nacionālā un starptautiskā līmenī. DAIF Latvija apvieno 110 biedrus - uzņēmums, izglītības un pētniecības iestādes, kā arī 14 asociētos biedrus - ievērojamus ārvalstu militāros ražotājus. DAIF Latvija nacionālā līmenī aktīvi sadarbojas ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un LR Saeimu. Starptautiski DAIF Latvija pārstāv Latvijas industriju NATO Industrijas padomnieku grupā un iekļaujas Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas darbā. Eiropas līmenī konsultācijas norisinās ar Eiropas Komisijas Aizsardzības industrijas un kosmosa ģenerāldirektorātu un Eiropas Aizsardzības aģentūru, kā arī nodrošina divpusēju sadarbību ar atbilstošām organizācijām ārvalstīs.
Sekojiet jaunumiem: Facebook: Federacija.lv, LinkedIn: FSDI Latvia YouTube: FSDILatvia un X: DAIF_Latvija
